Uzņēmuma “Saldus Druva” vairāk nekā 1000 liellopu kompleksā dzīvnieki labi jūtas arī vasaras karstajās dienās, īpaši apmierināts ir slaucamo govju ganāmpulks, kam nodrošināts ne tikai labs klimats fermā, bet arī lieliska barība, kuras sastāvā ir jauns produkts – Tradilin, ko ekskluzīvi Latvijā piedāvā uzņēmums “IngMar agri”.
“Saldus Druva”, kura vadītāja ir Marita Spundiņa, ir jaukta tipa saimniecība, tā apsaimnieko 1700 ha zemes, kur audzē kviešus, miežus un rapsi un lopbarībai – zālājus un kukurūzu. Liellopu kompleksā ir vietas 1040 liellopiem. Slaucamajām govīm 2017. gadā uzbūvēta jauna ferma ar deviņiem GEA slaukšanas robotiem, dzīvnieku skaits tajā ir 590. Vēl ir 430 teles, un līdz 14 dienām tiek pieturēti arī bullīši, ko eksportē. Šobrīd slaucamo govju vidējais izslaukums ganāmpulkā ir ap 34 litriem dienā ar pieaugošu tendenci.
Edgars Matulis, uzņēmuma “Saldus Druva” lopkopības struktūrvienības vadītājs: “Šobrīd ļoti aktīvi labi ražojam – katru dienu uz “Tukuma pienu” vedam 17 tonnas piena.”
- Jūsu ganāmpulkā ir liels sarkanraibo dzīvnieku skaits, kas nav tipiski Latvijas lielajiem piena ganāmpulkiem, kur pamatā izmanto Holšteinas melnraibās govis.
- Tas ir mantojums no iepriekšējiem gadiem, jo jaunajā kompleksā tika ievests ganāmpulks ar lielu Latvijas brūnās šķirnes īpatsvaru. Pamazām krāsa mainās, bet, jā – mums vairums ir sarkanraibās govis. Sēklošanai izmantojam arī melnraibo buļļu biomateriālu, tomēr pamats paliek sarkanraibās – tās ir 95% no ganāmpulka. Tām ir laba kāju veselība, un labs tauku procents pienā.
Mums ir ģenētiskais plāns nākamajos piecos gados pamainīt ganāmpulka krāsu, bet, lai pilnībā to paveiktu, būs nepieciešami kādi 15 gadi.
- Izslaukuma līmenis ir jūs apmierinošs?
- Tas ir maksimums, ko šobrīd varam panākt, 33–34 litri dienā ar šāda tipa govīm. Šobrīd uzlabojam lopbarības sagatavošanu, šai vajadzībai ir iegādāts jauns barības smalcinātāja kombains. Ceram ar to panākt labāku rezultātu, šogad aktīvi sākām strādāt pie ģenētikas – atlasītas govis sēklojam ar Amerikas ģenētiku.
Mērķis ir katru gadu redzēt uzlabojumus, to manām jau pēdējos divus gadus. Lai panāktu pozitīvas izmaiņas, mums nākas izkāpt no komforta zonas, ko darām, mainot un uzlabojot lopbarības savākšanas procesu un, kā minēju – arī ģenētiku. Šobrīd vidējais gada izslaukums ir ap 11 tonnām, mērķis ir to kāpināt. Rezultātus redzam, jo uzlabojusies lopbarības kvalitāte, turklāt izmantojam arī atbilstošas barības piedevas – redzam, ka Tradilin dod rezultātu.
- Kas ir jūsu govju ēdienkartē?
- Mūsu dzīvniekiem tiek sastādītas barības devas, ņemot vērā to pamatvajadzības un potenciālu. Mūsu mērķis nav izdzīt govis, bet strādāt ekonomiski pamatoti – lai ir maksimāli veselīgs ganāmpulks un lēti iegūts piens. Strādājam tā, lai būtu optimāls izslaukums, bet govis nebūtu pārslauktas, un būtu laba govju veselība, kas neprasa lielus veterināros izdevumus.
- Kas nosaka barības piedevu izvēli?
- Tiekamies ar barības piedevu pārdevējiem, uzklausām un ļoti nopietni izvērtējam attiecīgo produktu nepieciešamību. Ja redzam, ka tas būtu nepieciešams, izmēģinām dzīvē. Mēs mēģinām dažādas barības piedevas, un barības devās atstājam tās, kam redzam labus rezultātus un ir mums pieņemama cenas un kvalitātes attiecība.
- Jau kādu laiku barības devā izmantojat Tradilin. Kādēļ?
- Tradilin ir apstrādātas linsēklas. Pie šī produkta nonācām laikā, kad būtiski pieauga barības devās izmantojamo tauku cenas, īpaši tiem taukiem, kas paredzēti govīm pirmajā periodā pēc atnešanās. Lasot Tradilin produkta anotācijas lapas redzēju, ka mums ganāmpulkā ir daļa no tām problēmām, ko var risināt ar šo produktu. Gribējām uzlabot apsēklošanas rādītājus, risināt pēcdzemdību problēmas, uzlabot taukus pienā un pacelt piena apjomu. Izlēmām pamēģināt. Pēc pirmajiem trijiem mēnešiem jau redzējām, ka uzlabojas apsēklošanas rādītāji, krietni samazinājās pēcatnešanās problēmas. Tas radīja pārliecību, ka mums ir jāturpina strādāt ar šo produktu.
Turpinot uzlabot barības devas un vēl mainot citus apstākļus, mums pirmajās 100 dienās izdevās augstražīgo govju grupā palielināt izslaukumu līdz 47-48 litriem dienā. Kas tāds šajā grupā, kurā ir ap 100-120 dzīvniekiem, vēl nebija pieredzēts. Tas vēl vairāk pastiprināja pārliecību, ka no produkta atteikties nedrīkst.
- Vai Tradilin tiek dots visām govju grupām?
- Tradilin mēs izmantojam govīm pirmajās simts dienās pēc atnešanās un trīs nedēļas pirms atnešanās. Šo grupu govju barības devām pievēršam īpašu uzmanību. Laktācijas otrā pusē, kad govis jau ir apsēklotas, šādas piedevas pievienošana nav tik būtiska.
- Cik lielā mērā šī produkta lietošana sadārdzina barības devu? Vai izdevumi tiek kompensēti ar ieguvumiem, ko Tradilin dod?
- Kopumā mēs neizmantojam nekādu veidu taukus. Šobrīd tauku cenas tirgū ir 1500 līdz 2700 eiro par tonnu, Tradilin mums izmaksā apmēram divas reizes mazāk. Tātad – Tradilin analogs produkts būtu divas reizes dārgāks, turklāt vēl būtu jautājums – vai visas nepieciešamās uzturvielas, kas dod ieguvumu mūsu ganāmpulkam – apsēklošanās rādītāju un pēcdzemdību veselību – šajā analogā būtu iekļautas. Šādi vērtējot barības deva, ja tajā ir Tradilin, ir izdevīgāka.
Protams, katra ferma ir atšķirīga un ganāmpulka vajadzības katram saimniekam jāvērtē pašam. Mūsu aprēķini par ieguvumiem no Tradilin liecina, ka mums tas ir izdevīgs.
SIA “IngMar agri” tehnoloģe-konsultante Laila Štāle: - Tradilin ir arī labs enerģijas avots ar kuru var aizstāt daļu cietes barības devā, kas mazina acidožu un ketožu riskus. To barības devā var pievienot no pusotra līdz 2 kilogramiem. Vērtējot produkta lietošanu “Saldus Druvā”, govīm līdz slaukšanas 160. dienai izdevās panākt 40 litrus dienā. Laktācijas sākumā izslaukums bija ļoti labs.
Mēs redzam, ka “Saldus Druvā” govis nav enerģijas badā, par ko liecina gan apsēklošana, gan regulāras dzemdības, gan veselība, vielmaiņas problēmu samazināšanās un viss pārējais. Nav arī nedzīvi dzimušu teļu, jo govīm nav enerģijas krituma. Ar šo piedevu barības devā var samazināt cieti saturošos barības līdzekļus, tādējādi mazinot risku aknu slimībām.
Karstā laikā iesaku pievienot Tradilin vairāk, kas ļauj samazināt sausnas daudzumu barības devā – govis karstā laikā nav spējīgas apēst pietiekami daudz sausnas.
Runājot par piena kvalitāti – Tradilin uzlabo tā saturu, piens ir veselīgāks cilvēkam, jo tajā ir Omega-3, kas tradicionāli govs pienā nav augsts, izņemot govīm, kas iet dabīgo pļavu ganībās.
- Vai jaunlopiem arī tiek šī piedeva?
E. Matulis: - Mūsu salmu un siena savākšanas tehnoloģija ir tāda, kas veido rupju struktūru, kas īsti nesader ar Tradilin koncentrātu. Produkts labāk sajaucas ar smalki sasmalcinātiem salmiem un sienu.
- Kā izrēķināt, cik daudz Tradilin ir nepieciešams konkrēto govju grupu ēdienkartē?
- Mūsu priekšrocība ir tā, ka nepieciešamo daudzumu vispirms aprēķina “IngMar agri” konsultante, savukārt mūsu barības konsultants gatavo barības devas pēc savas īpašās datorprogrammas. Varētu teikt – šeit ir maz cilvēciskā faktora. Mēs redzam, ka divas atšķirīgas programmas uzrāda vienādus datus par apjomu, ko nepieciešams nodrošināt. Sākām ar 200 gramiem, tad programma uzrādīja vajadzību palielināt piedevas apjomu līdz 500 gramiem.
- Cik ilgā laikā panācāt manāmus uzlabojumus?
- Tie bija apmēram četri mēneši. Katrai govij nepieciešamas vismaz 3–4 nedēļas, līdz organisms sāk reaģēt uz jaunu barības devu, grupai kopumā pozitīvi uzlabojumi skaidri redzami pēc četriem mēnešiem. Manuprāt, tas nav ilgs laiks.
Saldus Druvas rādītāji. Vidējais mākslīgās apsēklošanas reižu skaits pa mēnešiem:
“Saldus Druva” veterinārārste Iveta Drukovska:- Mēs uzmanīgi vērtējam sēklojamās govis. Šobrīd redzam, ka aktivitāte ir liela, tām meklēšanās ir ļoti izteikta, tāda tā saglabājās arī vasaras karstajās dienās. Stimulēšana nepieciešama tikai nelielam dzīvnieku apjomam – kādiem trīs procentiem. Iepriekš govis slikti sēklojās gada sākumā un vasarā. Šobrīd nevienmērīgā sēklošana ir beigusies, šis process vienādi labi notiek visu gadu.
- Kāds ir vidējais laktāciju skaits?
E. Matulis:- Šeit mums vēl darbs priekšā – 2,5 laktācijas. Mēs brāķējam govis, kam nav piena potenciāla, tātad ir zem 20 litriem. Arī teles, kas neder robotam. Šādas govis ļoti labprāt pērk Polijas lauksaimnieki, jo viņiem der gan teles, kas dod 20 litrus, gan ar robotam neatbilstošu pupu novietojumu. Ierasts, ka kombinātam nodod govis ar veselības problēmām, mums tādu faktiski nav. Pamata kritērijs – govij ir jāiet uz robotu. Tiesa, ar Tradilin palīdzību mums ir izdevies palielināt vidējo laktāciju skaitu, kas vēl pērn bija 2,3.
- Vai jūs veicat gēnu testus dzīvniekiem?
- Mums ir ģenētiskais rasols. Pēdējos trīs gadus sēklojam ar Holšteinas buļļu sēklu, lai nonāktu pie vienveidīgas ģenētikas. Šobrīd mums ir Dāņu sarkanās un Holšteinas sarkanraibās, Latvijas brūnās ievērojami atšķiras pēc auguma. Pasaules piena lopkopības pamatā tomēr ir Holšteinas šķirne, jo pie tās ir visnopietnāk strādāts, ir plaša augstvērtīga biomateriāla pieejamība, kas nodrošina labus rezultātus. Mums svarīgi nodrošināt, lai būtu vienmērīgs ganāmpulks ar ko ir viegli strādāt.
Saldus Druvas rādītāji. Vidējais izslaukums pa mēnešiem:
